.[..]...atvēru jaunu logu. gluži tāpat kā atvērt logu istabā un ielaist svaigu gaisu. tik bieži nesanāk to saelpot tīru, jo tas piesūcies ar dūmu garšu. ziemā it sevišķi. īssavienojuma sajūtas nepazūd. un. varbūt. tomēr. pilnīgi un galīgi nesalikti vārdi. apzinos, ka brīžiem nav nozīmes secībai. brīžiem ir. tas ir tāpat kā sēdēt aiz mūra sienas un pa retam nobrucināt kādu ķieģeli. vai varbūt labāk būt aiz stikla sienas. un redzēt to, kas ir tik tālu un nepieder īstenībai. ak, jā tāds sajukums un haoss te valda. starp rindām runājot tu vari izzīmēt īsto iemeslu saprast ko es ar to centos pateikt. varbūt pilnīgi neko.? varbūt. vai arī varbūt pat vairāk nekā Tu pats spēj iedomāties vai saprast.
bet es atceros. vēl joprojām to sajūtu. tā traucē. gluži kā atrodoties realitātes šovā. tā apziņa. ka tevi vēro. vai tu vēro un nespēj aizsniegt. pat pirkstu gali sniedzoties neaizsniedz. zini, es to atskārtu kādā naktī. kad cēlos atvērt logu svaigam gaisam, jo trūka elpas. ievēroju, ka aiz tās sienas, kas ir iepretim manai gultai. kāds mani vēro. viņš pat bija savā telpas pusē nolicis mīksto krēslu un blakus tai taburete, uz kuras tukšojās viena alus pudele pēc otras. viņš dzēra arī no rītiem. laika izjūta bija zudusi. es sapratu, ka viņam patika mana dzīve. es zinu, ka to viņš interpretēja kā - ''aizraujošie vakari cirkā''. Un ja jau es biju kāds no tiem zvēriem, kuram iemācīts pacelties pakaļkājās un riet vai staigāt pa virvi uz kuras balansēt līdzsvaru šajā vētrā tik pat kā bija neiespējami. tad man sāka patikt šī esamības apziņa. būt kādam par cirka atribūtiku. par figūru citā kastē. kas neapzinoties sajauc krāsas un prot pasniegt tās.
bet sasodīts. kaķa urīns nelabi ož. un kaste, kurā atrodas viņa domāšana ir un paliek mazā aprobežotības līmenī, jo manai guļamistabai taču nepieder visa pasaule, bet viņš to vēroja nemitīgi. pat ja es tajā neatrados viņš sēdēja savā mīkstajā tumši zaļajā krēslā un cilāja pudeli. reti pamirkšķinot acu plakstiņus.
bet es pamanījos aizsmēķēt viņa pēdējo cigareti.
raksts tapis 19. februārī, 2010
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru