ir piektdiena. to varētu dēvēt arī par - un tā tālāk.
vai nav vienalga, ir piektdiena.
bet vispār jau laikam dienām nav dziļas nozīmes. varētu būt arī pirmdiena. kaut gan nē, pirmdienas ir bezjēdzīgākās dienas nedēļā. viņas manis pēc varētu izsvītrot no nedēļas dienām. un teiksim - ielikt divas svētdienas. Pēdējā laikā, tām ir lielāka nozīme. un vai nav vienalga.
kāpēc vilnas zeķes..?. jo divas no trijām man ir kājās. vispār šovakar es izdomāju, ka vienā būs zaļa un otrā pelēka. un vai nav vienalga, patiesībā tām varbūt ir pavisam cita krāsa. un tā tālāk.
Ārā ir rudenīga ziema. Jā, izrādās, ka februārī man ir novembris..bet man patīk tieši šis laiks - visi tādi drūmi. Drūmumam arī ir savs drūmums..bet galvenais, ka man ir piektdiena ar - lai iet ar vienalga un Kurtu. un tā tālāk. ar Vonnegūtu.
Šodien grāmatnīcā pacilāju viņa grāmatu - Armagedons Atskatoties. Neesmu lasījusi, tāpēc man viņu VAJAG!!!. Maks arī izrādās par šauru un nākamie svētki tikai jūnijā. Kurts man patīk - viņš liek smieties.. un esmu sapratusi, ka pat daudz vairāk par Remarka nelaimīgo mīlestību, kalvadosu un otro pasaules karu Parīzē, ko gan es reizēm iemīlu no jauna.. klasika kā saka. un tā tālāk.. skumja gan reizēm.. bet vai nav vienalga.
bet vismaz viens vai otrs reizēm glābj šādas nedēļas dienas..
labi, ka nav pirmdiena un tā tālāk.
vispār vienalga - par tām vilnas zeķēm ar.
