pirms saules lēkta.

Tu esi tas, kas aizrauj elpu. klausoties tauriņu dejā iztēlē zīmēju līnijas pāri tavai mugurai. Tajā ir koks kurā dzīvot, kurā iekārt šupuļkrēslu, kurā gulēt vērojot saules lēktu tajā vasaras rītā, kad būsi mājās. Man ir tikai tava mugura un visums. Abi pildīti sajūtām, domām, dzīvi.. Šobrīd, kad tik pāris dienas un naktis. Es stāvu kustība ir apkārt. es raudu, jo viņš dzied, lai noskūpstu viņu. es neesmu te tagad, es nevaru būt, dažkārt dažas lietas vienkārši notiek un vienīgais, ko tu vari darīt - ir vērot tās.. Un vēlāk. reizēm vēlāk ir par vēlu, reizēm vēlāk ir tieši laikā. Tāpēc noskūpsti mani, pirms saules lēkta. Bet, ja es esmu zeme un tu esi mēness. Mēs nevaram viens bez otra, bet arī kopā mēs neesam. Visi vienmēr ir kaut kā atsevišķi. Tāpat kā saules riets un lēkts. Tāpat kā melns un balts. tāpat un tāpat kā.