pirmdiena, 2011. gada 26. decembris

ir. dzeja

ir..
tāds miers. kā..
sajūta, kad nav vēja. un..
rīt atkal būs vētra. ir..
klausulē tikai gara pīkstienu stunda. un..
neviens nevar runāt. nekad. bet..
pieturā rinda. un..
nu jau bez cimda salst roka. to..
klusi ieliku tavējā un smējos. raudzījos. kā..
migla tomēr apņem to ielu.

ir..
rudens manī



No arhīva 2010.

svētdiena, 2011. gada 4. decembris

Pierakstu klade, mana sentimentalitāte.

Iztirzājums...
Es nevaru būt viena, kad esmu viena es kavējos.

Un kas būs pēc tam, kad satikšu tevi atkal. liktenis būs?

Zināmā mērā katrā saules rietā ir savs noslēpums jaunai dienai.
Klausos kārtējo Lovesong. Ko tad vēl. Sentimentalitāte jābaro...!

Tik pat kā neredzu - satumst. domas laužas un tā tālāk. Izrādās es ceļoju, kamēr gaidu tevi, es ceļoju, es augu. es attīstos, bet es vēl aizvien sapņoju, izdzīvoju un jūtu kā tavi pirkstu gali pieskaras manai mugurai. Vienkārši paliec un noskaties kā tirpas skrien.

Var uzrakstīt profesionāli, var uzrakstīt dvēseliski, bet to, ko es rakstu tev, es nekad tā vairs nerakstīšu.

Skaists izrāviens

Un tomēr mēs esam stipri atšķirīgas... Viņa baidās no savas ēnas, es sēžu tai virsū. (..) Viņa apbrīno gleznotājus, es dodu priekšroku fotogrāfiem. Viņa nekad nesaka to, kas uz sirds, es saku visu, ko domāju. Viņai nepatīk konflikti, man patīk, ka lietas ir skaidras. Viņai patīk būt "mazliet iereibušai", man patīk dzert. Viņai nepatīk tusiņi, man nepatīk sēdēt mājās. Viņa neprot izklaidēties, es neprotu aiziet gulēt. Viņai nepatīk spēlēt, man nepatīk zaudēt. Viņai ir plaša sirds, man - mazliet piesardzīga labestība. Viņa nekad neaizsvilstas, es eju pa gaisu. (..) Viņa ir romantiska, es - pragmatiska. Viņa apprecējās, es plivinos. (..) Viņai... Viņai vajag mani, un man vajag viņu.

sestdiena, 2011. gada 3. decembris

Visums Ziedonī. Vakaros.

Krīti, kamēr Tu vēl spīdi...! Vēlāk vairs neticēs, ka Tu esi bijusi zvaigzne.
Aizej pirms nodzisusi.
Cik daudz spīdekļu debesīs nodziest noliktā laikā un tos i neievēro. Bet pie krītošas zvaigznes piesauc laimi, pie krītošas zvaigznes.
Aizej, zvaigzne, laikā...!
tavs laiks, zvaigzne, ir - pirms laika.
Tas ir krītošas zvaigznes laiks.
Nenokavē..!
Saskandini, atstāj kristāla skaņu gaisā un aizej...

/I.Ziedonis/