Mēs esam pietiekami mazi,
lai spāres mūs ieraudzītu un kāda,
nosēdusies Tev uz pleca,
kļūtu ilgs mūsu sarunu temats. Bet tālāk
vien lūdzu - dod roku, lai Tu man nepazustu. Mežs ir brīnumu pilns,
un tomēr - man bail, jo ne visi
domāti cilvēku acīm.
Redzi, kā savelkas mākoņi,
un ja līs, var izrādīties,
ka ikviens koks
Tev būs labākais patvērums
par mani. Un tomēr,
tas mazais putnelis, kas tikko aizlaidās, -
izspurdza
no mūsu sadotajām plaukstām.
Un man ienāca muļķīga iedoma -
visu šo dzīvi
tur dzīvot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru