svētdiena, 2011. gada 23. oktobris

Sarkankrūtītis


Viņš sēd tukšā pielijušā zālienā. Spīd saule tepat nemanāmi caur koku galiem. Varavīksnei pāri pļavai ir pavisam citas krāsas un sarkankrūtītis loga rūti dzied citādi. Es sen neesmu nesusi maizi viņam. Es sen neesmu klausījusies skaņās viņa. Sarkankrūtītis vien zin, ka es sen neesmu bijusi mājās.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru