ar skumjām acīs. šonakt.. nevaru aizmigt bez azotes vienas.. nevaru satvert plaukstu vienu.. nevaru ieklausīties čukstos.. rimsties taču un ejam gulēt, kad ķiķināju līdzās un tā tālāk. lūk reizēm ir tādas naktis un tā tālāk aukstas un acīs skumjas.. lai arī vien mēnesis un priekšā tie neskaitāmi.. es sēžu uz lieveņa piemājas dārzā, līst lietus un manas pēdas ir aukstas, tās ir basas.. izrādās dievinu rasu zālājā.. un vispār kūp cigarešu dūmi.. ievelku un es domāju, ka es elpoju. man vēl aizvien ir aukstas pēdas.. dzirdēju, ja aukstas pēdas un basas, tad labāk domājas.. ir tumšs tik tumšs, ka teju saredzu pati sevi, mēness noslēpies aiz kalniem..te jau mazliet rudens nāk.. tas arī atnes skumjas acīs.. izrādās nu man ir jāiemieg, jāatvēl to visu oktobrim..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru