atradu mūsu abu laimes bumbiņas sarkanās. izrādās, ka tavējā ir te pat pie manis, līdzi paņēmusies, un tu to esi nozaudējis. šonakt aizmigšu plaukstā turot savu - nobražāto, sapņiem pildīto.. un, lai gan tas viss ir tik sentimentāli, raudzīšos loga rūtīs un domāšu ne par saviem kalniem, bet par tiem... un lai vai kā.. es tevi gaidu mājās.. pasteidzies..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru