Šodiena man līdzinās tukšai, baltai istabai.. pilnīgi.. pavisam.
Tā ir balta, sniegoti balta.. zini, arī grīda tajā – gurst kā sniegs aukstā ziemas naktī.. manas pēdas nesalst.. tās nejūt.. sen vairs nejūt aukstu. Tikai baltu redzu.. tik bezgalīgu.. apgarotu. Gaišu sienu iepretim man. Klusums..
Logs uz bez pasaules atvērts vaļā.. migla tajā balta.. tik pat kā aust rīts ir auksts.
Tā nu es tur stāvu kaila, baltai istabai.. pilnīgi.. pavisam.
Šodienai turu rokā vien baltu krūzi.. un krāsas tajā bezgala daudz. Gribu izkrāsot to savu klusumu kailo un auksto dzīvsudrabīgo. Ir ziemas rīts..
Klusums ir balts un tam ir vīrieša seja.. pilnīgi.. pavisam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru