svētdiena, 2011. gada 4. decembris

Pierakstu klade, mana sentimentalitāte.

Iztirzājums...
Es nevaru būt viena, kad esmu viena es kavējos.

Un kas būs pēc tam, kad satikšu tevi atkal. liktenis būs?

Zināmā mērā katrā saules rietā ir savs noslēpums jaunai dienai.
Klausos kārtējo Lovesong. Ko tad vēl. Sentimentalitāte jābaro...!

Tik pat kā neredzu - satumst. domas laužas un tā tālāk. Izrādās es ceļoju, kamēr gaidu tevi, es ceļoju, es augu. es attīstos, bet es vēl aizvien sapņoju, izdzīvoju un jūtu kā tavi pirkstu gali pieskaras manai mugurai. Vienkārši paliec un noskaties kā tirpas skrien.

Var uzrakstīt profesionāli, var uzrakstīt dvēseliski, bet to, ko es rakstu tev, es nekad tā vairs nerakstīšu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru